Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam. (Mt.28:20)
Svētdienas rītā, kad redzam ļaudis dodamies uz veco ēku pilsētas nomalē, tad domās sev jautājam, kāpēc?.. kāpēc tie neizguļas savā brīvdienā?...kāpēc grib šajā rītā sēdēt aukstumā? Kas ir tas, kas neļauj tiem palikt siltumā pie ērtībām? Atbildi varu saņemt tikai tad, kad pats atveru vecās baznīcas smagās durvis un tajā ieeju.
Te šajā namā ir vieta, vieta, kur sastopas iznīcīgais ar neiznīcīgo, laicīgais ar mūžīgo, grēcīgais ar svēto. Šajā namā Kristus pats piepilda savu solījumu - būt pie mums līdz pat pasaules galam. Kad vien draudze sanāk kopā, Viņš ir tās vidū Savā Vārdā un vispilnīgāk vakarēdiena svinībās. Tāpat kā pirms 20 gadsimtiem Palestīnā Viņš svētī, dziedina, mierina noskumušo, stiprina novārgušo, sniedz grēku piedošanu. Viņš neatstumj nevienu, tāpat kā toreiz, Viņš arvien sēžas pie viena galda ar grēciniekiem.
Pēc augšāmcelšanās Viņa evaņģēlijs, prieka vēsts par grēku piedošanu un izlīgumu starp Dievu un cilvēku, Viņa mācekļu pasludināts, tika aiznests pie visām tautām. Un tā, lūk, šis vecais nams ir paša Kristus liktā zīme, ka evaņģēlijs ir sasniedzis arī Kurzemi. No Jeruzalemes, cauri visai Eiropai, nonācis līdz Baltijas jūras krastiem. Uz šo namu ļaudis nāk nevis, lai patīkami pavadītu laiku labā sabiedrībā vai uzklausītu skaistu mācītāja runu , bet lai sastaptos ar augšāmcelto Pestītāju. Ja dvēsele slāpst pēc mūžības klātbūtnes, ja sirds ilgojas pēc pārliecīga miera un prieka, tad neviens šķērslis vai grūtības nav par lielu, lai šajā namā ienāktu. Tādēļ cauri gadsimtiem jaunie ļaudis šajā namā pie altāra solījuši viens otram mīlestību un uzticību, dodoties laulībā, vecāki savus bērnus veduši, lai tie saņemtu Debesu pieskārienu kristībās, noskumušas sirdis savas raizes un rūpes likušas Dieva rokās grēksūdzes lūgšanā un saņēmušas piedošanu un stiprinājumu svētajā vakarēdienā. Cauri miera laikiem, kariem un revolūcijām, cauri uzplaukuma gadiem, kā arī garīgās vienaldzības un panīkuma laikos, pat vajāšanu grūtībās šis nams stāv kā nemainīgās Kristus klātbūtnes zīme.
Lai Kristus miers un prieks, kas pārsniedz šīs pasaules un šā laika robežas, atrod vietu katrā sirdī!
Piltenes, Landzes, Užavas draudžu mācītājs K. Puķītis.
Fragments no G. Daudzes grāmatas "Piltenes evaņģēliski luteriskā baznīca".
